Mūziķi

Vispasaules popularitāti lieliskā Latvijas mecosoprāna īpašniece ieguva pēc Annio lomas operā “Tita žēlsirdība”, kuru viņa izpildīja Zalcburgas festivālā 2003. gadā.

Kopš tā laika ar Elīnu Garanču sadarbojas pasaules slavenākie simfoniskie orķestri, un biļetes uz viņas koncertiem labākajās zālēs ir grūti iegādāties.

Lai kur uzstātos E. Garanča, viņa visus savaldzina ar neatkārtojamu tembru un tehnikas kvalitāti. Vīnes Valsts operā viņa izceļas ar Dorabellas lomu “Così fan tutte”, kā Šarlote operā “Verters” un Karmena Ž. Bizē operā ar tādu pašu nosaukumu. Parīzē operas dīva uzstājās kā Anžela Dž. Rosīni “Pelnrušķīte” un Oktaviāna lomā, bet Metropolitēna operā saņēma aplausus par Rozīnas lomas atveidojumu “Seviļas bārddzinis”. E. Garanča ar panākumiem uzstājas arī Londonas Karaliskajā teātrī Covent Garden, Berlīnes operā un daudzviet citur.

E. Garančas repertuārā ir vairāk nekā 25 lomas. Pašlaik viņa ir viena no pieprasītākajām operdziedātājām pasaulē.

Elīnas Garanča uzstāsies kopā ar leģendāro Vīnes filharmonisko orķestri un diriģentu Rafaelu Pajari Dzintaru koncertzālē 2018. gada 20. jūnijā.

Oficiālā mājaslapa: http://elinagaranca.com/

D. Macujevam slavu nodrošināja uzvara XI Starptautiskajā P. Čaikovska konkursā 1998. gadā. XXI gadsimta sākumā Macujevs ir viens no populārākajiem mūsdienu pianistiem, kurš skaņdarbu izpildē apvieno novatorismu un krievu klavierspēles skolas tradīcijas. Maskavas filharmonijas solists. No 2004. gada viņš piedāvā personīgo gada abonementu “Solists Deniss Macujevs”. Deniss Macujevs ir iekļauts arī labāko mūsdienu pianistu reitingā, ko izveidojis portāls ranker.com (šeit ir ietverti arī nesenās pagātnes virtuozi). Sadarbojas ar pasaules vadošajiem simfoniskajiem orķestriem. Ieguvis daudzus prestižus apbalvojumus. UNESCO labas gribas vēstnieks.

Denisa Macujeva koncerts ar simfonisko orķestri notiks Dzintaru koncertzālē 2017. gada 4. jūlijā.

oficiālā mājaslapa: http://matsuev.com/

Slavenā amerikāņu vijolnieka un pedagoga Džozefa Gingolda audzēknis. Spožs akadēmiskais mūziķis un viens no slavenākajiem mūsdienu vijolniekiem. 14 gadu vecumā uzstājies kopā ar Filadelfijas simfonisko orķestri Rikardo Muti vadībā. Bella muzikālie sasniegumi 2007. gadā ASV tika atzīmēti ar akadēmisko izpildītāju augstāko balvu — Avery Fisher Prize. Pārsteidzošā veidā, apvienojot akadēmisko vijoļspēli uz Gibson ex-Huberman vijoles, kuru 1713. gadā izgatavojis Antonio Stradivāri, ar populāru filmu mūzikas ierakstīšanu, tieši Bells izpildīja Džona Koriljāno mūziku filmas “Sarkanā vijole” skaņu celiņam. Grammy, Mercury un Gramophone balvu laureāts.

Džošua Bells kopā ar simfonisko orķestri uzstāsies Dzintaru koncertzālē 2017. gada 18. augustā.

oficiālā mājaslapa: http://joshuabell.com/

Amerikāņu džeza trompetists, komponists un radio pārraižu vadītājs, kurš pārsvarā strādā smooth jazz stilā. Pēc Indiānas Universitātes beigšanas un sadarbības ar tādiem cienījamiem džeza meistariem kā Deividu Beikeru (David Baker), Vūdiju Šavu (Woody Shaw) un Džordžu Koulmenu (George Coleman), kā arī lielisko trompetes spēles pedagogu Bilu Adamsu (Bill Adam) Boti astoņdesmito gadu vidū devās iekarot Ņujorku. Krisa Boti karjera ir veidojusies vairāk nekā veiksmīgi — viņš ir uzstājies Buddy Rich Big Band sastāvā, spēlējis uz vienas skatuves ar Frenku Sinatru, Natāliju Koulu, Džonu Mitčelu un piedalījies Stinga projektos. Krisam Boti ierakstījis vairāk nekā desmit komerciāli veiksmīgu soloalbumu. Boti ir četrreiz nominēts Grammy balvai un saņēmis to 2013. gadā par albumu Impressions.

Kriss Boti uzstāsies Dzintaru koncertzālē 2017. gada 3. septembrī.

oficiālā mājaslapa: http://www.chrisbotti.com/

Kritiķi amerikāņu tenoru Lorensu Braunliju dēvē par vienu no labākajiem mūsdienu belkanto stila izpildītājiem, atzīmējot viņa balss skaistumu un šķietamo vieglumu, ar kādu viņš izpilda pat vissarežģītākās partijas.

Viņa talants ir saņēmis daudzas balvas. Lorenss Braunlijs ir Metropolitēna operas piešķirtās Nacionālās vokālās balvas ieguvējs un Filadelfijas operas balvas par māksliniecisko pilnību laureāts. 2008. gadā kļuva par Sietlas operas gada mākslinieku.

Braunlijs regulāri uzstājas uz pasaules vadošajām skatuvēm, piemēram, Metropolitēna operā, La Scala un Vīnes operā, Rosīni, Mocarta, Hendeļa, Verdi un citu autoru operu galvenajās lomās.

Lorensa Braunlija un Sāras Koburnas koncerts notiks Dzintaru koncertzālē (Jūrmalā) 2017. gada 16. jūlijā.

oficiālā mājaslapa: http://www.lawrencebrownlee.com/

Grūti noticēt, bet līdz pat 18 gadu vecumam viena no pasaulē pazīstamākajām operas dīvām Hibla Gerzmava (soprāns) pat nedomāja par dziedātājas karjeru, bet mācījās mūzikas vidusskolas klavieru klasē. Tomēr tieši klavierspēles pedagogs saskatīja H. Gerzmavu kā talantīgu vokālisti, turpmāko daudzkārtējo starptautisko konkursu laureāti.

Pirmos lielos panākumus H. Gerzmava guva jau studiju gados — trešā vieta konkursā “Verdi balsis” Buseto, pēc tam otrā vietā N. A. Rimska-Korsakova konkursā Sanktpēterburgā un Vinjasa konkursā Spānijā. 1994. gadā ar Rozīnas un Sniegbaltītes āriju dziedājumu viņa uzvarēja P. Čaikovska konkursā.

Pašlaik H. Gerzmava bieži viesojas uz pasaules lielākajām skatuvēm. Viņa ir dziedājusi Tatjanas lomu operā “Jevgeņijs Oņegins” Londonas Karaliskajā teātrī Covent Garden, Metropolitēna operā atveidoja Antoniju “Hofmaņa stāsti”, piedalījās “Bohēma” iestudējumā uz Bavārijas Valsts un Romas operteātru skatuves.

Elīnas Garančas un Hiblas Gerzmavas koncerts ar simfonisko orķestri Karela Marka Šišona (Karel Mark Chichon) vadībā notiks 2017. gada 11. jūlijā Jūrmalā.

oficiālā mājaslapa: http://www.hibla.ru/en/

Dzimusi Pēterburgā – taču nevis Ņevas krastos, bet nelielā Virdžīnijas štata pilsētiņā -, Oklahomas štata senatora meita ar izsmalcinātu lirisko koloratūrsoprānu ir veidojusi izcili veiksmīgu karjeru dzimtajās Savienotajās Valstīs. 2001. gadā Oklahomas Universitātes absolvente iekļuva Metropolitēna operas Nacionālā vokālistu konkursa finālā – un pēc tam izdziedāja galvenās operu partijas teju visos ASV muzikālajos teātros. Eiropieši Sāras Kobernas balsi novērtēja 2011. gadā, kad viņa uzstājās Vinčenco Bellīni operas La Sonnambula iestudējumā Vīnes Valsts operā un koncerttūrē kopā ar Lorensu Braunliju. Šis nav nejaušs zvaigžņu salikums – abi dziedātāji dod priekšroku bel canto repertuāram, un viņu balsis duetā saplūst ideāli saskanīgi.

Itāļu diriģents un pianists, teātra “La Scala” mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents no 1986. līdz 2005. gadam. No 2010. gada vada Čikāgas simfonisko orķestri, bet 2011. gadā pēc gandrīz trīs gadus ilgām pārrunām piekrita ieņemt posteni Romas operā — “goda direktors uz visu mūžu”. 2011. gadā Muti no Zviedrijas karaļa Kārļa XVI Gustava saņēma Birgitas Nilsones balvu — vislielāko balvu klasiskajā mūzikā — par “izcilu ieguldījumu operas un koncertu attīstībā”. Uzņemts žurnāla Gramophone Slavas zālē. Goda leģiona ordeņa un daudzu citu augstu apbalvojumu kavalieris. Izveidojis Luidži Kerubīni vārdā nosaukto orķestri, kura dalībnieki ir talantīgi jaunie mūziķi.

Rikardo Muti uzstāsies Dzintaru koncertzālē Jūrmalā 2017. gada 3. jūnijā.

oficiālā mājaslapa: https://www.riccardomutimusic.com/

Viens no šobrīd pieprasītākajiem soprāniem pasaulē pieder Kristīnei Opolais, kura savu radošo ceļu sākusi Latvijas Nacionālajā operā. Skatuves savaldzināta, jaunā dziedātāja rekordātri kļuva par īstenu primadonnu, kurai publikas uzmanību pievērsa absolūti viss: skaista un spēcīga balss, neapvaldīts mākslinieciskais temperaments un fantastiska āriene. Kad Kristīne nospēlēja titullomu «Madame Butterfly» Londonas Koventgārdenā, britu presē viņu nodēvēja par mūsdienu labāko Pučīni soprānu. Vēl iespaidīgāks bija viņas dubultiznāciens Ņujorkā: nepilnas diennakts laikā Opolais debitēja divās dažādās lomās (Čo Čo Sana «Madame Butterfly» un Mimī «Bohēmā»), tādējādi ierakstot savu vārdu Metropolitēna operas vēsturē. Divkāršā Lielās Mūzikas balvas ieguvēja dzied arī Vīnes Valsts operā, Berlīnes Vācu valsts operā, Bavārijas Valsts operā un Teatro alla Scala, Zalcburgas un Bādenbādenes festivālos, Leipcigas Gewandhaus un Vīnes Musikverein, taču neaizmirst dzimto zemi – 2016. gada rudenī viņa uzstājās Latvijas labākajās koncertzālēs, un šo koncertu sēriju rīkoja Andreja Žagara Kultūras atbalsta un attīstības fonds.