Jūrmala

Jūrmala

“Ziemeļu Rivjēra”

Jūrmalu bieži dēvē par “Ziemeļu Rivjēru”. Tam pamatā ir līdzība ar Francijas Rivjēras attīstību. Pilsēta Baltijas jūras krastā izveidojās, saplūstot desmitiem zvejniekciemu un peldvietu ciemu, bet reģiona kā kūrorta attīstības galvenais posms bija dzelzceļa līnijas būvniecība XIX gadsimta vidū.

Turklāt Baltijas pērli ir pieņemts uzskatīt par “Spa zem atklātām debesīm”, jo Jūrmalas jonizētais gaiss palīdz nostiprināt imūnsistēmu, attīra elpceļus un uzlabo sirdsdarbību. Jūrmalas zeme ir bagāta arī ar dziednieciskām dūņām un minerāliem, kas izvada toksīnus, tāpēc nav brīnums, ka pilsētā ir īpaši izplatīti spa un dziedniecisku procedūru pakalpojumi.

Tomēr Jūrmalas gaiss ir piesātināts ne tikai ar noderīgiem elementiem, bet arī ar kultūru. No XIX gadsimta beigām Jūrmalas atklātie laukumi, zaļie teātri un visā pasaulē pazīstamā Dzintaru koncertzāle tūristiem un pilsētas iedzīvotājiem piedāvā unikālus festivālus, teātra uzvedumus un programmas.

Praktiskā informācija lai tūristiem: http://www.visitjurmala.lv/lv/jurmala/praktiska-informacija/

 

Dzintaru koncertzāle

Šī vieta no pašiem iesākumiem bija mūzikas varā. Pirmie koncerti te notika jau 1891. gadā. No 1897. gada, kad Edinburgā (kā līdz 1922. gadam sauca Dzintarus par godu Aleksandra II meitas kņazes Marijas kāzām ar Edinburgas hercogu Alfrēdu) tika uzbūvēta teātra skatuve, šeit sāka regulāri uzstāties varietē trupas, sniedzot izklaides koncertus neliela orķestra pavadībā.

Zāles likteņa pagrieziena punkts bija 1910. gads, kad no Berlīnes tika uzaicināts 70 mūziķu orķestris pastāvīgiem koncertiem. Līdz 1914. gadam klausītājus priecēja Krievijas operteātru dziedātāji, Pēterburgas Marijas teātra orķestris, Varšavas filharmonijas orķestris un speciāli izveidotais Edinburgas simfoniskais orķestris.

Pēc tam sākās karš. Pamirusī sabiedriskā dzīve atsākās tikai 1920. gadā, un līdz 1931. gadam koncertus organizēja koncertmeistars Alberts Bērziņš ar Nacionālo operu, pieaicinot viesdiriģentus no Vācijas, Krievijas un Polijas. Tā Dzintaru koncertzālē ir uzstājušies pasaulslavenie mākslinieki Rihards Hāgels, Gžegožs Fitelbergs, Nikolajs Maļko.

Lielas pārmaiņas koncertskatuves dzīvē notiek 1935. gadā, kad, domājot par nelabvēlīgajiem laikapstākļiem un biežajām lietavām, par koncertu organizēšanu un radiotranslāciju atbildīgais Arvīds Papus panāk slēgtas koncertzāles celtniecību. Tā durvis ver 1936. gadā. Projekta arhitekts bija Viktors Mellenbergs. Atklāšanas koncertā kopā ar Radiofona simfonisko orķestri debitēja Leonīds Vīgners, pirmoreiz Jūrmalā izpildot savu jauno kompozīciju “Menuets klasiskā stilā”.

1940. gads ievērojami mainīja Latvijas likteni un ietekmēja koncertzāles afišu. Ievērojama programmas daļa bija padomju mūziķu un aktieru uzstāšanās. Uz Dzintaru skatuves iznāca Svjatoslavs Rihters, Mstislavs Rostropovičs, Dāvids Oistrahs, Leonīds Kogans un daudzi citi. Turklāt lielus panākumus guva ievērojamu pasaules orķestru, piemēram, Berlīnes simfoniskā orķestra, Varšavas Nacionālā simfoniskā orķestra un Dānijas Karaliskā simfoniskā orķestra, vieskoncerti.

No deviņdesmitajiem gadiem Dzintaru koncertzāles programma kļūst piesātinātāka ik gadu. Zālē notiek daudzi festivāli un koncerti, tostarp uzstājas slaveni klasiskās mūzikas mākslinieki. Elīna Garanča un Deniss Macujevs, Vladimirs Spivakovs un Jurijs Temirkanovs, Dmitrijs Hvorostovskis un Zubin Mehta ir tikai daži no izcilajiem mūziķiem, kuri ir uzstājušies uz Jūrmalas skatuves.

Jūrmala gallery